Fakti par ziediem

MUSKARES:

Muskaru ģintī ir apmēram 60 sugu, taču pazīstamākās ir Armēnijas muskares.Šīs mazās, smaržīgās pavasara sīpolpuķītes tiek sauktas arī par pērļu hiacintēm vai vīnogu hiacintēm- to izskata dēļ.Savukārt botānisko nosaukumu muskares ieguvušas no tām raksturīgās muskusa smaržas.Holandē, pasaulē lielākajā sīpolpuķu dārzā „Keukenhof” ir milzīgs muskarīšu stādījums, ar nosaukumu „Zilā upe”. Tā „plūst” cauri visam dārzam un tiek uzskatīta par vienu no visvairāk fotogrāfētajiem stādījumiem.Daudzi parfimērijas ražotāji cenšas izmantot šos medaini smaržīgos ziedus savas produkcijas ražošanā.Savvaļā muskares var sastapt pie Vidusjūras- sākot no Spānijas, līdz pat Marokai, kā arī Grieķijā, Turcijā un Kaukāzā.Šīs pavasara puķes ir ļoti viegli audzējamas, tās labi pārziemo pat lielā salā un tās lieliski pašas vairojās- gan ar sīpoliem, gan pašizsēšanos.Un nobeigumā- muskare ir viena no Armēnijas nacionālajām puķēm. 🙂

HIACINTES:

Sākšu ar senu grieķu leģendu par to, kā radušās hiacintes. Divi dievi- Apollo un Zefīrs ļoti apbrīnoja kādu stipru un skaistu jaunēkli vārdā Hiacints (Hyakinthos).  Brīdī, kad Apollo mācīja Hiacintu mest disku, Zefīrs, rietumu vēja dievs, grizsirdības un dusmu vadīts, pagrieza diska lidojumu pretējā virzienā. Tas trāpīja Hiacintam, viņu nogalinot. Vietā, kur nopilēja Hiacinta asinis, uzziedēja hiacintes.Tas ievadam, bet nu vēl daži fakti.Savvaļā hiacintes sastopamas Turcijā, Vidusjūras valstīs, kā arī Dienvidāfrikā. Tās pazina jau senajā Romā un Grieķijā, un to reibinošo aromātu savos darbos pieminējis Homērs.Eiropā hiacintes kļuva pieprasītas 16. gs. Un pirmo reizi tika kultivētas Austrijā ap 1500. gadu. 17. -18. gs. Hiacintes (un arī tulpes) bija atrodamas tikai ļoti bagātu ziedu mīļotāju kolekcijās, jo burvīgā aromāta dēl, hiacinšu sīpoli bija ārkārtīgi dārgi.Liela daļa no mūsdienās Nīderlandē audzētajām hiacintēm tiek izmantotas smaržu un kosmētikas ražošanā.Tiek uzskatīts, ka hiacinte ir sporta un sirsnības simbols.Un vēl- 7. Marts ir Pasaules Hiacinšu Diena

RANUNKUĻI:

Mazliet dīvains nosaukums tik burvīgam ziedam, vai ne? Un vēl dīvaināka nozīme- no latīņu valodas „rana”- varde+ deminutīva galotne, tā dabūjot- „mazā varde” 🙂 Iespējams, tamdēļ, ka daudzas ranunkuļu sugas atrodamas tuvu ūdeņiem, tāpat kā vardes. 🙂 Ranunkuļi pieder pie gundegu dzimtas. Šo ziedu izcelsme meklējama Tuvajos Austrumos, no tā savukārt cēlies to otrs nosaukums- „turbānu jeb Āzijas gundega” :)​
Ranunkuļi ir īpaši krāsu daudzveidības ziņā. Ja lielākā daļa pavasara puķu ir dzeltenas vai zilas, tad ranunkuļi šeit ir galvas tiesu augstāk, jo tie sastopami visdažādākajos toņos- balti, rozā, oranži, dzelteni, sarkani un pat persiku, un vara krāsā.Tiek uzskatīts, ka ranunkuļi simbolizē „starojošu šarmu”. Un, dāvinot šos ziedus, tādu vēsti arī nododam saņēmējam 😉 Šo ziedu izcelsme meklējama Tuvajos Austrumos, no tā savukārt cēlies to otrs nosaukums- „turbānu jeb Āzijas gundega” :)Ranunkuļi ir īpaši krāsu daudzveidības ziņā. Ja lielākā daļa pavasara puķu ir dzeltenas vai zilas, tad ranunkuļi šeit ir galvas tiesu augstāk, jo tie sastopami visdažādākajos toņos- balti, rozā, oranži, dzelteni, sarkani un pat persiku, un vara krāsā.Tiek uzskatīts, ka ranunkuļi simbolizē „starojošu šarmu”. Un, dāvinot šos ziedus, tādu vēsti arī nododam saņēmējam 😉

NARCISES:

Vai Tu zināji, ka senākās zināmās atsauces par narcisēm atrodamas Pravieša Muhameda pierakstos 6.  gs., m.ē. ?Tiek uzskatīts, ka šie jaukie pavasara ziedi simbolizē draudzību un cerību, taču Viktorijas laikmetā tās bija bruņniecības simbols.Kāda sena leģenda vēsta, ka narcises ir veiksmes simbols un to nedrīkst dāvināt vienu, tās jādāvina pušķītī, citādi veiksme griezīs muguru.Tās pieder pie Narcišu ģints, Amariļļu dzimtas.  Narcišu izcelsme meklējama Vidusjūras reģionā, Ibērijas pussalā kā arī Ziemeļāfrikā un Tuvo Austrumu valstīs.Senajā Romā un Grieķijā narcises bija vienas no visvairāk audzētajām puķēm, taču vēlāk tās zaudēja savu popularitāti.Tas gan nebija „ilgi”, jo jau ap 1630. gadu Anglijā narcises tika atkal „celtas saulē” un kļuva ļoti pieprasītas. Tām bija jābūt katrā dārzā. Un tā tas turpinās līdz šodienai.Tieši pateicoties senajiem romiešiem narcises izplatījās visā Eiropā. Valdīja uzskats, ka narcišu sulai piemīt dziedējošas īpašības, lai gan patiesībā tā satur kristālus, kas var kairināt ādu.Narcise ir Velsas nacionālais zieds.